Josui karatē vēsture
Īss stāsts par to, kā mūsu karatē radās un attīstījās.
Josui karatē ir mūsdienīga stila sistēma, taču tās saknes stiepjas tālā pagātnē. Šī stila pamatā ir vairāku harmonizējošu karatē tehniku apvienojums, kuru noslēpumi tiek nodoti no paaudzes paaudzē.
Josui-karatē — tas ir kontakt­karatē veids, kas tika dibināts 1998. gadā japāņu meistara Kančo Fukuoka Hatsuka vadībā. Apzinoties, ka karatē ir jāattīsta vairākos virzienos, dibinātājs piešķīra titulu Kančo – Hiroši Harada. Kančo Hiroši Harada sāka attīstīt divus Josui karatē virzienus. Pirmais sekoja Kyokushin karatē tehnikai. Otrais virziens kopš 2010. gada attīstījās tuvāk Ashihara karatē.
2015 gadā katrs virziens ieguva savu nosaukumu un turpināja attīstību neatkarīgi. Virziens International Josui Karate turpināja darbu Kyokushin virzienā. Pašlaik Japānas Josui vada Kančo Vataru Kamešima. Savukārt virzienu World Josui Karate vairāk virzīja uz Ashihara pusi. Mūsdienās World Josui Karate vada šihans Vitālijs Vašjanovs (Latvija) un Saiko šihans Jens Birikaijer (Dānija).
Josui karatē stilā apvienotas karatē, boksa, aikido un džūdō paņēmieni. Šis stils atšķiras arī ar jaunu pieeju treniņu procesam, kur galvenais uzsvars tiek likts uz efektīvas kaujas tehnikas izmantošanu.

Sportisti, kas praktizē šo stilu, var piedalīties gandrīz visās kontaktu cīņas sporta sacensībās. Atšķirība no citiem karatē stiliem ir tā, ka tradicionālā pamata tehnika (kata) ir aizstāta ar efektīvākām katām, kas tuvina praktizētājus īstai cīņai. Kaujas sagatavošana vairāk ietver līnijas novēršanos no uzbrukuma — cīņa parasti notiek 2–3 sekundes.
Sportisti izmanto dažādas taktikas: tuvināšanos pretiniekam, efektīvas techniques destabilizācijai. Daudzi karatē stili izmanto šīs tehnikas kā atsevišķus elementus. Josui-karatē šīs metodes tiek integrētas cīņas ritmā, un tiek izmantoti arī ceļgala un elkoņa sitieni, lai nodrošinātu reālu metienu izpildi pat intensīva sitienu apmaiņas laikā. Šī pieeja ir iespējama, jo Josui-karatē arsenālā iekļauti metieni no aikido un džūdō. Metieni un citas Josui tehnikas var tikt izmantotas gan sporta cīņās, gan reālos konfliktu scenārijos.

Galvenā Josui-karatē iezīme ir līnijas novēršanās no uzbrukuma: ātra tehniska darbība, kas paralēli deaktivizē pretinieku, bet nerada ievainojumus.
Šī tehnika tiek trenēta gan treniņos, gan sacensībās, gan ielu situācijās.
Josui-karatē to mēdz dēvēt arī par “viltīgo kekusinkai”, jo šajā stilā vairāk uzmanības pievērš izvairīšanās manevriem, nirtēm un pretinieka līdzsvara izjaukšanai. Kekusinkai fokusējas uz tiešu cīņu ar pretinieku, spēka sagatavošanu un sitienu apmaiņu.
В Джосуи-каратэ основным является отработка техники проваливания противникаи
одновременного нанесения встречного удара. Встречный удар, как правило, бывает нокаутирующим, отключающим соперника.В других направлениях каратэ этим проблемам уделяется меньше внимания или не уделяется вообще. Поэтому даже у хорошо подготовленного бойца, обладающего мощным ударом, часто возникает проблема: он не может попасть в противника и не знает, когда нужно применить свой удар, как его подготовить.
Kata Josui-karatē stilā principiāli atšķiras no novecojušās sistēmas un vairāk pietuvina nodarbību īstam divcīņas procesam. Parasti tās tiek izpildītas ar vienu vai vairākiem partneriem, pilnā kontaktā, un nepieredzējušam skatītājam var rasties iespaids, ka notiek grupas tuvcīņa.
Treniņi
Treniņus nosacīti var iedalīt 3 daļās.
01

Treniņa sākums ir iesildīšanās, kuras laikā audzēkņi uzsilda ķermeni un noskaņojas treniņam. Šajā nodarbības daļā tiek izmantoti tradicionāli spēka vingrinājumi (piemēram, pietupieni, atspiešanās, prese) un stiepšanās, kā arī dažādas spēles un stafetes.
02

Galvenā treniņa daļa ir izvairīšanās un sitienu tehniku apgūšana, kā arī dažādu bloku un metienu izstrāde, kas ļauj ne tikai veikt sitienu, bet arī izvairīties no pretinieka uzbrukuma. Tiek izmantoti sporta rīki, piemēram, boksa maisi, kas ļauj attīstīt sitienu spēku un ātrumu, un makivari, kuru lietošana palīdz trenēt sitienu kombinācijas kustībā.
03

Noslēdzošā daļa ir veltīta apgūto zināšanu nostiprināšanai darbā ar partneri, t.i., sparingā. Sparingi notiek pilnā kontaktā un palīdz imitēt reālu cīņu, tādējādi psiholoģiski un fiziski sagatavojot audzēkni tehnikas brīvai izmantošanai. Atšķirībā no pirmajām divām treniņa daļām sparingā skolotājs (sensejs) nesaka katram audzēknim, ko un kad darīt. Tādējādi pārsteiguma elements (nezināmas iespējamās pretinieka uzbrukuma darbības) māca domāt ne tikai par uzbrukuma izvēli, bet arī par nepieciešamību izvairīties no partnera uzbrukumiem.
Kopumā treniņi tiek veidoti, ņemot vērā katra audzēkņa spējas un fizisko sagatavotību.
Treniņu procesā tiek izmantoti aikido un džudo elementi (dažādi satvērieni, izvairīšanās un metieni), boksa tehnikas (roku sitieni), karatē tehnikas (kāju sitieni). Tāpat tiek apgūtas pamatprasmes darbā ar nūnčaku, tonfu, kā arī aizsardzības paņēmieni pret uzbrukumiem ar nazi un citiem ieročiem.
Josui-karatē tiecas sagatavot instruktorus tā, lai rezultāts tiktu sasniegts dažādos veidos atkarībā no audzēkņa vecuma un fiziskā stāvokļa. Ne visi treniņos iesaistītie kļūs par profesionāļiem, tādēļ ir svarīgi, lai instruktori nekad neaizmirstu būt elastīgi un individuāli pieietu katram audzēknim.
Astoņas kustības ir visuzskatāmākās Josui-karatē stilā. Ideoloģija par kustībām ap pretinieku dod vairāk iespēju, tādēļ Josui-karatē var būt piemērojams pat pret visspēcīgāko pretinieku.
Pozīcija ir tieša viena no astoņām kustībām sekas. Izmantojot astoņas kustības, lai apietu pretinieku, jūs pārvietojaties dažādās pozīcijās, varat kontrolēt pretinieku, paredzēt viņa nākamo darbību un uzbrukt. Pozīcija dod priekšrocību pretinieka vadībā pat vājākam cīnītājam. Josui-karatē pozīcijām tiek piešķirta būtiska nozīme, jo tās ļauj cilvēkam ar jebkādu ķermeņa uzbūvi, spēku vai augumu gūt labumu no apmācības un ātri sasniegt rezultātus.
Josui-karatē kata galvenokārt ir balstītas uz tehnikas kontroli.
Kata ir piemērojamas reālai cīņas situācijai, kas padara tās unikālas starp citu karatē stilu katām. Ideja par tik daudzu katu izveidi ir tajā, ka tās var apgūt soli pa solim, palielinoties prasību grūtībai. Kata var izmantot, lai praktizētu kombinācijas vienatnē vai ar partneri kā tehnikas kontroles apmācību.
Reālistiskā pieeja cīņai atšķir Josui-karatē no standarta prakses. Reālā cīņā jums ir jātiecas pēc uzvaras un jācenšas samazināt ievainojumu iespējamību. Mēs tiecamies panākt racionālu sava ķermeņa izmantošanu un strādājam pie ātruma, metožu un spēka uzlabošanas.
Eksāmeni
Trīs reizes gadā notiek kvalifikācijas eksāmeni. Eksāmens nozīmē audzēkņa attīstības posmu, t.i., audzēknis parāda visu, ko iemācījies noteiktā laikā, un pierāda savas tiesības saņemt nākamo jostu.
Eksāmenus pieņemošie pieredzējušie meistari vērtē sitienu, izvairīšanās un pārvietošanās tehniku, uzbrukuma un aizsardzības paņēmienus, spēju reaģēt uz pretinieka uzbrukumiem un prasmi efektīvi veikt uzbrukumu sparingā.
Augstāku jostu pretendentiem ir jādemonstrē pašaizsardzība un priekšmetu laušana (dēlis, ķieģelis).
Kopumā eksāmens ir zināšanu pārbaude, prasme izmantot šīs zināšanas, kā arī fiziskās sagatavotības, izturības un gara spēka pārbaude.
Turnīri
Regulāri notiek dažādi turnīri un sacensības, kuros audzēkņi demonstrē savu meistarību, kā arī iepazīstas ar citu stilu un austrumu cīņas mākslu virzienu pārstāvjiem.
Latvijas Josui-karatē izlase vairākkārtīgi ir apstiprinājusi savu titulu kā viena no spēcīgākajām tādos turnīros kā: Krievijas čempionāts (2002. gadā izcīnīta 1. komandas vieta starp 16 klubiem), pasaules čempionāts, kas notiek Dānijā, Vīborgā (četras reizes izcīnīta pirmā vieta, trīs reizes — trešā vieta), kā arī Latvijas un Rīgas sacensībās (regulāri iegūstam godalgotas vietas).
Vasaras nometnes
Katru gadu vasarā tiek organizētas tā saucamās vasaras skolas jeb vasaras sporta nometnes, kurās tiek uzņemti visi, kas vēlas aktīvi un interesanti pavadīt laiku.
Vasaras skolas ietver sporta treniņus (divas reizes dienā un reizi nedēļā — nakts treniņu), stafetes, pārgājienus, orientēšanos, kā arī dažādas spēles, konkursus un vakara pasēdēšanu pie ugunskura, dzīvošanu un ēdināšanu.
Tādējādi vasaras skola bērniem ir iespēja ne tikai iegūt jaunas zināšanas, stiprināt ķermeni un garu, bet arī interesanti pavadīt laiku un iegūt jaunus draugus.