1. Audzēkņi paklanās un saka «Osu», ienākot vai izejot no skolas ēkas vai treniņu zāles (dōdžō). Ienākot dōdžō, audzēkņiem jāpagriežas pret Shomen, jānoliecas un jāpasaka «Osu», pēc tam jānoliecas un jāpasaka «Osu» virzienā uz audzēkņiem, kas jau atrodas telpā.
2. Audzēkņiem treniņa laikā jāstrādā ar pilnu atdevi. Tie, kas nokavējuši uz treniņu, ienākot zālē, jāpagriežas pret centra sienu, jāpaklanās, jāsaka «Osu» un jāsēžas Seiza pozā zāles galā, kas ir pretī Shomen, ar aizvērtām acīm un noliektu galvu. Nokavējušie sēž līdz brīdim, kamēr viņus uzaicina pievienoties grupai. Pēc uzaicinājuma, atrodoties Seiza pozā, jānoliecas un jāsaka «Shitshurei shimasu» (atvainojos par traucējumu). Tad viņiem jāpievienojas rindas galā, cenšoties neiet priekšā grupai, īpaši vecākajiem.
3. Audzēkņiem jāuztur sevi un savu formu (dogi, aizsargus, cimdus, cirkšņa aizsargu u.c.) tīrā un kārtīgā stāvoklī. Treniņos atļauts piedalīties tikai tīrā baltā dogi. Oficiālās Josui-karatē emblēmas jāpiestiprina pie krūtīm kreisajā pusē, uz kreisās apakšdelma un uz muguras. Visām saplēstajām vietām jābūt sašūtām. Pastāvīgi netīrs vai nesalabots tērps liecina par nolaidīgu un necienīgu attieksmi pret grupas biedriem un dōdžō.
4. Treniņa laikā nav atļauts bez atļaujas labot dogi. Ja tomēr nepieciešams to izdarīt, tas jādara ātri un bez liekas rosības, pagriežoties ar muguru pret Shomen.
5. Visiem vecākajiem pēc sportiskā līmeņa un vecuma jāizrāda pienācīga cieņa. Visi audzēkņi pieceļas un saka «Osu», kad ierodas augstākais pēc statusa.
6. Uzrunājot vecāko audzēkni vai instruktoru, vai sveicot viņu, audzēknim jānoliecas un jāsaka «Osu». Tas pats jādara pēc sarunas vai kontakta beigām. Šis rituāls jāievēro arī ārpus dōdžō, jo audzēkņiem vienmēr jāciena savi vecākie. Ja nav zināms sarunu biedra statuss vai sportiskais līmenis, vienmēr jāizturas kā pret vecāko.
7. Ja nepieciešams ko pajautāt šihanam, sensejam vai sempajam, nekad nedrīkst viņu saukt pa gabalu. Jāpieiet klāt, jāsaka «Osu» un jānogaida, līdz viņš pats pievērš jums uzmanību.
8. Rokasspiediena laikā jāizmanto abas rokas, tādējādi paužot uzticību un pazemību, un jāpasaka «Osu». Šis rituāls jāievēro arī ārpus dōdžō, it īpaši attiecībā pret vecākajiem pēc statusa.
9. Treniņa laikā audzēkņiem jāstrādā ar pilnu spēku, nekavējoties reaģējot uz instruktora vai vecākā komandām, skaļi sakot «Osu». Lēna vai vienaldzīga reakcija tiek uzskatīta par nepieklājīgu.
10. Treniņa laikā audzēkņiem jākoncentrējas tikai uz tehnikas izpildi un instruktora uzdevumiem, nedrīkst novērsties uz blakus tēmām. Vienmēr jāizrāda dziļākā cieņa un draudzīga attieksme pret instruktoru un grupas biedriem. Nekad nevajag nodarboties ar Josui-karatē bez nopietnas attieksmes, kādu karatē ir pelnījis.
11. Treniņa laikā reizēm pēc komandas «atpūsties sēžot» audzēkņi drīkst ieņemt turku pozu (Anza). Šajā laikā jāpaliek mierīgiem un nedrīkst novērsties sarunās vai citās darbībās. Nekādā gadījumā nedrīkst izstiept kājas uz priekšu vai atgulties pret sienu — tas ir neētiski un šādā pozā jūs neesat gatavi atvairīt iespējamo uzbrukumu.
12. Audzēkņi nedrīkst atstāt zāli bez atļaujas. Ja rodas neatliekama nepieciešamība iziet, tas jādara kā pienākas, un, atgriežoties, instruktors jāinformē par iemeslu.

13. Lai novērstu iespējamās traumas, audzēkņiem treniņu laikā nav atļauts nēsāt rotaslietas, pulksteņus vai citus asus priekšmetus. Atļauts atrasties treniņā ar ārsta izrakstītām brillēm, taču brīvajā cīņā brilles jānoņem vai jāaizstāj ar kontaktlēcām. Ieteicams arī lietot aizsargus kājām (stilbu sargus), plaukstu aizsargus, krūšu aizsargu meitenēm un cirkšņa aizsargu zēniem.
14. Tradicionāli treniņu zāle ir cienījama vieta, tādēļ audzēkņiem nav atļauts atrasties zālē ar galvassegām, ielas apavos, kā arī lietot rupjus vai necenzētus izteicienus. Zālē nav atļauts košļāt gumiju, ēst vai dzert. Smēķēšana ir aizliegta visā dōdžō teritorijā.
15. Pēc treniņa visi audzēkņi piedalās zāles sakopšanā. Audzēkņiem ir jārūpējas par treniņu zāli kā par īpašu un cienījamu vietu.
16. Audzēkņiem jāciena biedriskuma gars dōdžō un nav pieļaujams kaitēt Josui-karatē tēlam ar nesportisku vai nepiedienīgu uzvedību, kā arī nedrīkst izrādīt naidīgumu pret pretinieku brīvās cīņas laikā, kad traumu risks būtiski palielinās.
17. Visiem dōdžō biedriem jāatturas no baumām, nicinošiem vai pazemojošiem izteikumiem par citām skolām un cīņas mākslu stiliem.
18. Audzēkņiem, kuri vēlas piedalīties sacensībās vai čempionātos, pirms pieteikuma iesniegšanas jākonsultējas ar šihanu, senseju vai sempaju.
19. Audzēkņiem, kuri vēlas apmeklēt citas Josui-karatē skolas, vispirms jāsaņem senseja atļauja. Audzēkņiem, kuri vēlas trenēties Josui-karatē skolas filiālē, jābūt derīgai biedra kartei vai starptautiskās organizācijas pasē un jāsaņem ieteikuma vēstule no šihana, senseja vai sempaja. Atrodoties filiālē, audzēknim jāizrāda cieņa, draudzīgums un pieticība pret audzēkņiem un instruktoriem.
20. Visiem audzēkņiem jāuzvedas cienīgi gan dōdžō, gan ārpus tā, lai pienācīgi pārstāvētu Pasaules Josui-karatē organizāciju. Audzēkņi nedrīkst izmantot cīņas tehniku ar nolūku savainot citu cilvēku, izņemot gadījumus, kad tiek apdraudēta paša vai tuvinieku dzīvība.
21. Audzēkņiem jātiecas būt mierīgiem un līdzsvarotiem ikdienas dzīvē, jāpaliek apdomīgiem, saprātīgiem un uzmanīgiem visās darbībās. Audzēkņiem vienmēr jāatceras par Josui-karatē garu, kura devīze ir: “Viegls ceļš nav priekš mums”. Izturieties ar cieņu pret saviem vecākiem. Josui-karatē galvenais mērķis nav uzvara vai zaudējums, bet gan audzēkņu rakstura pilnveidošana.
22. Treniņa beigās audzēkņi pateicas šihanam, sensejam vai sempajam par treniņu ar vārdiem: “Ni arigato gozaimashita”.
23. Tikai šihans, sensejs vai sempajs izlemj, vai viņš jūs apmācīs vai nē.
24. Ikmēneša maksājumi nodrošina jums vietu un iespēju trenēties un praktizēties, kā arī ļauj trenēties jums un jūsu partneriem. Savlaicīga maksājumu veikšana ir cieņas izpausme pret šihanu, senseju vai sempaju.